Skip to main content

Pierādījumu iegūšana (pārstrādāta redakcija) veidlapas

Tiešsaistes veidlapas saistībā ar Regulu (ES) 2020/1783

Regulas (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) mērķis ir uzlabot, vienkāršot un paātrināt sadarbību starp tiesām pierādījumu iegūšanā. Regula no 2022. gada 1. jūlija aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001.

Decentralizēto IT sistēmu, kas izmantojama kā obligāts saziņas līdzeklis lūgumu, veidlapu un citu paziņojumu pārsūtīšanai un saņemšanai, sāka piemērot no 2025. gada 1. maija (tā mēneša pirmā diena, kurš seko trīs gadu laikposmam pēc 25. pantā minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas (papildu informāciju skatīt Regulas (ES) 2020/1783 35. pantā)).

Plašāka informācija:

  • decentralizētās IT sistēmas ieviešanas statusu dalībvalstīs sk. šeit:
     

    ms golive status.xlsx
    English
    (591.6 KB - XLSX)
    Download
  • Eiropas Komisijas izstrādātās references īstenošanas programmatūras lietotāja rokasgrāmatas atrodamas šeit:
     

    User_manual for SoD ToE v. 2.5.pdf
    English
    (29.09 MB - PDF)
    Download

Ja saziņa decentralizētajā IT sistēmā nav iespējama minētās IT sistēmas traucējumu dēļ vai attiecīgo pierādījumu rakstura dēļ, vai izņēmuma apstākļu dēļ, pārsūtīšanu veic ar visātrākajiem piemērotākajiem alternatīviem līdzekļiem, ņemot vērā nepieciešamību garantēt uzticamību un drošību. Decentralizētās IT sistēmas traucējumu gadījumā būtu jāizmanto tālāk atrodamās veidlapas Eiropas e-tiesiskuma portālā.

Regulu piemēro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Attiecībās starp Dāniju un pārejām dalībvalstīm piemēro 1970. gada Konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās.

Regulā paredzēti trīs veidi pierādījumu iegūšanai starp dalībvalstīm: pierādījumu iegūšana ar saņēmējas tiesas starpniecību, pierādījumu tieša iegūšana, ko veic iesniedzēja tiesa, un pierādījumu iegūšana, ko veic diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas.

Iesniedzēja tiesa ir tā tiesa vai cita kompetenta iestāde, ja to paziņojusi attiecīgā dalībvalsts, kurā ir uzsākta vai paredzēta tiesvedība. Saņēmēja tiesa ir otras dalībvalsts tiesa, kura ir kompetenta veikt pierādījumu iegūšanu. Centrālā institūcija ir atbildīga par informācijas sniegšanu un risinājumu meklēšanu jebkādiem sarežģījumiem, kas varētu rasties attiecībā uz pieprasījumu.

Regulā ir iekļautas četrpadsmit veidlapas.

Papildu informācija: